Kas ir granulas?


Granulas ir no biomasas izgatavotais kurināmais, kuru izmanto māju un citu telpu apkurei.


Granulas ražo no sausas niedres, izmantojot granulatorus – spiediena un tvaika iedarbība, netiek pielietota nekāda līmviela, jo koks jau satur lignīnu  - dabiskā viela, kas  piešķir formu granulām.


Pateicoties enerģētiskām īpašībām un ērtībai patērētājam, šis kurināmā veids tiek uzskatīts par vienu no visefektīvākajiem enerģijas avotiem. Tāpat tas ir apkārtējai videi draudzīgs kurināmais - СО2 emisijas apjoms atmosfērā sadegšanas laikā ir vienāds ar СО2 apjomu, ko izlietoja koks augšanas laikā, bet pēc sadegšanas palikušie pelni (zemāk par 0.5% Stelmet granulām) var tikt izmantoti kā mēsli.


Granulas tiek plaši izplatītas Rietumeiropā, bet pašlaik to kvalitāti sāk novērtēt arī patērētāji Polijā.


Granulas īpašības noved pie atjaunojamo enerģijas avotu dinamiskā patēriņa pieauguma. 2002.gadā granulu ražošana sastādīja 1,3 milj. tonnu, 2006.gadā granulu ražošana sastādīja 5 milj. tonnu, bet 2010.gadā granulu ražošana sastādīja jau 10 milj. tonnu.


Uzmanība jāpievērš šādiem faktiem:

  • 2,0 kg granulu aizstāj 1 litru mazuta
  • Pēc 1 tonnas granulu sadegšanas paliek aptuveni 4 kg pelnu (Lava un Olimp granulas atstāj ievērojami mazāk – aptuveni 2 kg pelnu). Aizstājot kurināmo ar granulām, CO2 emisijas apjoms samazinās par 2,5 kg uz katru litru mazuta, kas tiek ietaupīts šajā gadījumā.
  • 2 m3 koka ir vienādi ar 5 m3 koka skaidu, kas rezultātā sastāda 1 tonnu granulu.
  • Privātmājas apkurei ir nepieciešamas aptuveni 5-8 tonnas granulu vienai apkures sezonai. Patēriņš ir atkarīgs no metrāžas, izmantojamas izolācijas un katla efektivitātes.

 

Makam izdevīgs


Saskaņā ar aprēķiniem izrokamā kurināmā (naftas un gāzes) krājumi tiks iztērēti patērētāja dzīves laikā. Ar laiku pieprasījums palielināsies, bet piedāvājums samazināsies, rezultātā tas novedīs pie cenu pieauguma. Izrokamais kurināmais tiks arvien grūtāk  pieejams vidēja līmeņa patērētājiem. Ogles cena tuvināsies naftas un gāzes cenām, kas novedīs pie tā, ka šo kurināmā veidu kļūs nelietderīgi izmantot nelielos katlos. Pretējā virzienā attīstīsies cietā biokurināmā tirgus, kas ir lokālais tirgus. Patēriņa palielināšanās novedīs pie ražošanas pieauguma. Ražošanas pieaugums veicina vienas produkcijas vienības cenas samazināšanu. Cietā biokurināmā cenai ir jāveidojas atkarībā no vērtības un tā nedrīkst būt atkarīga no izrokamā kurināmā cenu izmaiņām pasaules tirgos.

Apkārtējai videi draudzīgs


Visi augu izcelsmes produkti tiek uzskatīti par atjaunojamiem, jo to organiskā masa veidojas fotosintēzes procesa rezultātā no ūdens un no atmosfēras patērējamās ogļskābās gāzes, kas noved pie tā, ka to sadegšana neizraisa СО2 daļiņu koncentrācijas palielināšanās atmosfērā, jo tās patērē no jauna audzējamie augi enerģētiskajiem mērķiem. Izņemot СО2 emisijas apjoma ierobežojumu, biokurināmā pielietošana tāpat noved pie citu gāžu un putekļu emisijas apjoma samazināšanas no zemām caurulēm. “Zema emisija” nozīmē, ka visi piesārņojumi nonāk gaisā, kuru mēs pēc tam ieelpojam.


Sabiedrībai izdevīgs


Cieto biokurināmo var audzēt lauksaimniecībai paredzētās platībās un mežos. Runājot par meža kokiem kā par enerģijas avotu, mēs domājam par zemākās kvalitātes kokiem. Ar mērķi palielināt koka krājumus, jāizmanto koksnes apstrādes atlikumi, kas joprojām ir pieejami, bet nav piemēroti citiem mērķiem. Mūsu valstī ir iespējams audzēt biokurināmo lauksaimniecībai paredzētās platībās, jo tiek uzskatīts, ka enerģētisko augu audzēšanai var paredzēt 3 milj. ha lauksaimniecības platību. Par šādas darbības  rezultātu var kļūt 15 tonnas sausas masas no 1 ha lauksaimniecības platības. Pat ar divreiz zemāko rentabilitāti, no 7,5 tonnām iespējams iegūt 100 giga džoulu enerģijas. Tāds enerģijas apjoms ir nepieciešams vienas privātmājas apkurei. Masas vērtība sastāda no 1000 zlotiem līdz 2000 zlotiem. Saskaņā ar aprēķiniem biokurināmā ražošanas procesā var piesaistīt vairāk nekā 100 000 darbinieku.


Kopsavilkums


Granulas ir viens no tīrākiem un apkārtējai videi draudzīgiem kurināmā veidiem, kuru augsti novērtē Eiropas tirgos jau vairāku gadu laikā. Piemēram, Austrijā un Vācijā granulas un granulu katlus izmanto jau 20 gadus. Itālijā saskaņā ar oficiāliem datiem pašlaik izmanto 4 milj. granulu katlu ar jaudu no 3 līdz 8 kVt; granulu gada patēriņš sastāda aptuveni 8 milj. tonnu. Profesionāla enerģētika Polijā, Dānijā, Vācijā, Beļģijā, Itālijā un Francijā iepērk granulas zaļās enerģijas ražošanai.