Biomasa ir visvecākais atjaunojamais enerģijas avots. Tā iekļauj atlikumus no mājsaimniecībām, kā arī atlikumus pēc koku un krūmu apgriešanas pilsētā. Biomasa ir atlikumi no lauksaimnieciskās ražošanas, atlikumi no mežniecības, ražošanas un komunālie atlikumi.

Biomasa galvenokārt ir augu izcelsmes blakusprodukti un atlikumi. Tomēr dažus augus audzē speciāli ar mērķi iegūt biomasu. Piemēram, tādus augus kā pūpoli, niedre vai ūdenspipars. Šim mērķim piemērotākie augi ir ātraudzīgi un izturīgi pret augsni augi.

Biomasas veidi

Ciets biokurināmais iekļauj, piemēram, briketes, kuras iespējams ražot no visiem augu izcelsmes biomasas veidiem, bet visbiežāk tās tiek ražotas no zāģskaidām, kokskaidām, skaidām vai salmiem, kā arī granulas, kuru ražošanai izmanto mizu, zāģskaidas, enerģētiskos augus un salmus, bet visbiežāk izmanto zāģskaidas un skaidas.

Tāpat izmanto pirolīzes gāzi, kas veidojas pirolīzes procesa laikā.

Malka ir:

  • atlikumi (aptuveni 2%) no strukturētās koksnes, kuru apgriež līdz noteiktam izmēram, vai
  • pusfabrikātu atlikumi, kas ir sagriezti pēc izmēriem (piemēram, frīzes), vai
  • materiāls, kas neatbilst sagataves standartiem (līdz 50% no apstrādātās koksnes),
  • to siltumspēja sastāda 11-22 mega džoulu/kg, mitrums - 20-30% un pelnu saturs 0,6-1,5% no sausas masas;
  • satur minimālo mizas apjomu.


Zāģskaidas sastāda aptuveni 10% no zāģētavās pārstrādājamas koksnes. Tāpat zāģskaidas ir griešanas un frēzēšanas blakusprodukts sarežģītos koksnes apstrādes procesos. No koksnes fragmentiem attīrītas zāģskaidas ir vērtīgs enerģijas avots un tās var izmantot katlu telpās. Zāģskaidu mitrums atšķiras un svārstās no 6-10% līdz 45-65% koka zāģskaidām no nesen nocirstiem kokiem. Mitrums - 5-15%, pelnu saturs sastāda mazāk par 0,5%.

Skaidas, tāpat kā zāģskaidas, ir koksnes apstrādes blakusprodukts, kas veidojas griešanas un frēzēšanas procesa laikā. Skaidu raksturīgā īpatnība ir zems mitruma saturs (5-15%). Skaidas satur nedaudz piemaisījumu.

Kokskaidas ir sasmalcināta koksne nepareizas formas gabaliņu veidā, ar 50 mm garumu. Kokskaidas ražo:

  • veicot primāro stumbra, galotņu un citu atlikumu attīrīšanu izcirtumos,
  • veicot baļķu apstrādi zāģētavās,
  • ātraudzīgo vītolu plantācijās,
  • koksnes atlikumi lielos koksnes pārstrādes uzņēmumos.
  • Enerģētiskā kokskaidu vērtība sastāda 6-16 mega džoulu/ kg, mitrums - 20-60% un pelnu saturs, kas palielina iespējamo piesārņojumu ar akmeņiem, augsni un smiltīm, sastāda no 0,6 līdz 1,5% no sausas masas. Kokskaidas ir ideāls kurināmais katliem;
  • kokskaidas tāpat izmanto kokskaidu plākšņu ražošanai un kā kušņus metalurģijā.


Miza ir vērtīgs (no enerģijas viedokļa) koksnes apstrādes atlikums, kas sastāda no 10 līdz 15% no dabūjamas koksnes. Tās siltumspēja sastāda 18,5 – 20 mega džoulu/ kg, mitrums – 55-65%, bet pelnu saturs ar piesārņojuma tendenci sastāda 1-3% no sausas masas. Mizas daļa apstrādes laikā kļūst par zāģskaidām.

Skaidu briketes ir cilindri vai kubi, kas tiek ražoti no sasmalcinātas koksnes (zāģskaidām, kokskaidām vai skaidām), veidoti augsta spiediena iedarbībā, nepievienojot līmējošas vielas. Enerģētiskā vērtība: 19-21 giga džoulu/ kg; mitrums: 6-8%; pelnu saturs: 0,5 - 1% no sausas masas.

Granulas (angļu valodā pellets) ir no koksnes atlikumu ražotas - visbiežāk no zāģskaidām un kokskaidām – granulas dažu cm garumā un 6-25 mm diametrā. To priekšrocība ir ļoti zems pelnu saturs (0,4 - 1% no sausas masas). Enerģētiskā granulu vērtība sastāda 16,5 - 17,5 mega džoulu/kg, bet mitrums - 7-12%.